Īsi par fagota izcelsmi

Vārds FAGOTS ir cēlies no itāļu valodas vārda “fagotto” un nozīmē “koku saišķis”. Par fagota priekšteci tiek uzskatīts dulčiāns (dulcian), kurš tika spēlēts ap 1500. gadu. Tam bija ļoti maiga skaņa, no kā arī radies tā nosaukums. Latīņu valodā dulcis - maigi, patīkami. Dulčiāni iedalījās pēc reģistriem: bija gan soprāna, gan biežāk izmantotais basa dulčiāns. Galvenokārt to izmantoja, lai pavadītu baznīcas koru mūziku. Dulčiāns bija izgatavots no viena vesela koka gabala, kurā tika izgrebti 2 savienoti caurumi. Viens no pazīstamākajiem skaņdarbiem, kurš ir sarakstīts dulčiānam, ir ap 1630. gadu sarakstītais vācu komponista Fīlipa Frīdriha Bedekera skaņdarbs Sopra la Monica.

Dulčiāna attēls.
Baroka fagots un mūsdienu fagots.

Ap 1660. gadu Nirnbergā un Amsterdamā parādās ziņas par vācu sistēmas fagotu. Tas atšķirībā no dulčiāna sastāv no četrām atsevišķām daļām: kreisā spārna, labā spārna, zābaka un zvana. Vēl fagota sastāvā ietilpst arī esīte un mēlīte. Kopējais fagota gaisa staba garums ir 2,5 metri.

Ap 1678. gadu Francijā parādās franču fagots "basson", kurš turpina savu evolūciju arī mūsdienās un ir satopams Francijas, Beļģijas un Dienvidamerikas orķestros. Tam ir klusinātāks tembrs, un augšējā reģistra notis ir tehniski vieglāk spēlējamas.Mūsdienās orķestru praksē tiek pielietoti abu sistēmu fagoti, taču izteikti populārāks ir vācu sistēmas fagots.

Lai gan sākumā fagotu izgatavoja meistari, kuri specializējās dažādu instrumentu izgatavošanā, 19. gadsimta sākumā jau bija virkne meistaru, kuri darbojās tieši kā fagotu izgatavotāji. Vācu sistēmas fagots tiek izgatavots no kļavas koka, taču franču fagots "basson" - no palisandera vai rožu koka. Atšķirīgie kokmateriāli piešķir atšķirīgu tembru. Laika gaitā fagots tiek tehniski pilnveidots un tam parādās jauni risinājumi toņcaurumu nosegšanai.

Paralēli zinātnes un tehniskajai attīstībai, pasaulē pakāpeniski nostiprinās vācu sistēmas fagots. Tas dominē ar savu spilgto un virsskaņām bagāto tembru.

MŪSDIENĀS PAZĪSTAMĀKIE FAGOTU RAŽOTĀJI IR:

HECKEL
PUCHNER
FOX
R.WALTER
B.MOOSMANN
Bulta ar virzību uz fagotu ražotāja logo
Bulta ar virzību uz fagotu ražotāja logo
Bulta ar virzību uz fagotu ražotāja logo
Bulta ar virzību uz fagotu ražotāja logo
Bulta ar virzību uz fagotu ražotāja logo
Heckel logo Puchner logo Fox logo Walter logo Moosmann logo

Edgars Degā "Operas orķestris"
(L'Orchestre de l'Opéra; 1868)

FAGOTA MĒLĪTES

Jānis Semjnovs izgatavo fagota mēlītes. Foto: Jānis Porietis.

Lai spēlētu fagotu, ir nepieciešama fagota mēlīte. Tā sastāv no divām paralēli sastiprinātām niedres koka plāksnītēm. Visbiežāk fagotisti paši izgatavo sev mēlītes, jo tās nolietojas jau dažu nedēļu laikā, un ir laicīgi jārūpējas par nākamajām. Mēlīšu izgatavošana ir ļoti regulāra un arī pacietību prasoša nodarbe. Vienas mēlītes izgatavošanas laiks parasti aizņem apmēram trīs nedēļas, jo šis process sastāv no vairākām darbībām, kurās ir vajadzīga nogaidīšana. Tā ir saistīta ar niedres koka žūšanu.

Fagota mēlīšu izgatavošanas procesā tiek pielietoti dažādi darba rīki. Tās ir dažādu veidu ēveles, ļoti asi naži, knaibles, drāts, urbji, smilšpapīrs, koka blīvuma un biezuma mērītājs, dažādas vīles. Mēlītes tiek gatavotas no dažādas šķirnes niedrēm, kuras aug siltajās zemēs. Pazīstamākie fagota mēlīšu koka izplatītāji ir Danzi, Glotin, Rieger, Medir. Mēlītes skanējums ir atkarīgs no koka šķirnes īpatnībām, piemēram, koka blīvuma un atsperīguma. Tāpat skaņu ļoti ietekmē  arī mēlītes forma - cik taisnas vai noapaļotas ir malas, cik plata vai šaura ir konkrētā mēlītes daļa un cik plāna ir konkrēta plāksnītes daļa.

FAGOTA RADINIEKI

FAGOTINO

Fagotino attēls

Fagota mazākais brālis ir fagotino. Tas ir lieliski piemērots bērniem fagota spēles apmācībai mūzikas skolās, jo pats fagots ir salīdzinoši smags un bērniem to ir grūti noturēt. Tāpat arī pirkstiem ir jābūt pietiekami gariem, lai varētu nospiest visus fagota toņcaurumus. Arī Latvijas mūzikas skolās pamazām tiek ieviesti fagotino.

Fagotino ir pieejami 3 skaņojumi: in C, F, G.
Fagotino spēlē ar parastā fagota mēlītēm un tam ir identiska aplikatūra ar parasto fagotu.

KONTRAFAGOTS

Kontrafagota attēls

Fagota saimes varenākā un zemākā balss pieder kontrafagotam. Tas skan tieši oktāvu zemāk par fagotu un tam ir 4 locījumi. Tā kopējais garums ir ap sešiem metriem. Kontrafagotu spēlē sēžot. Kontrafagotam tiek izgatavotas platākas un lielākas mēlītes. Dobjā un specifiskā tembra dēļ kontrafagots bieži tiek izmantots, lai programmatiska satura skaņdarbos attēlotu kādus lielākus dzīvniekus vai rāpuļus, piem.ēram, lāci vai pitonu.

18. gs. beigās un 19. gs. sākumā  kontrafagots vēl tika izgatavots bez locījumiem un izskatījās citādāk kā mūsdienās. Jau tajā laikā to izmantoja, lai attēlotu kādas dabas parādības  vai nezvērus, kā, piemēram, Jozefs Haids oratorijā Pasaules radīšana.

18.gs.KONTRAFAGOTS

INTERESANTI FAKTI PAR FAGOTU

Fagotista kreisās rokas īkšķis ar tam domātajām 11 fagota klapēm. Foto: Jānis Semjonovs
  • Vārds FAGOTS cēlies no itāļu valodas vārda “fagotto” un nozīmē “koku saišķis”
  • Fagota diapazons ir 3,5 oktāvas
  • Spēlējot fagotu, tiek izmantoti visi 10 pirksti
  • Fagotista kreisās rokas īkšķim ir jāspiež 11 klapes
  • Fagota korpusa koks tiek speciāli kaltēts vismaz 10 gadus
  • Fagots sver 7 kilogramus
  • Latvijā bija periods 20. gadsimtā, kad fagotu sauca FAGOTE
  • Mihaila Bulgakova romānā “Meistars un Margarita” velna palīga vārds ir Fagots
    (viņš arī Korovjovs)
  • Firmā “Heckel”  jauns fagots maksā ap 35 000 EUR
  • Pasūtot profesionālu fagotu, rindā uz instrumentu ir jāgaida vairāki gadi

FAGOTS ORĶESTRĪ

Fagotistu novietojums simfoniskajā orķestrī ir pašā orķestra vidū starp klarnetēm un metāla pūšamajiem instrumentiem. Fagotisti orķestrī nereti novietoti tieši priekšā timpāniem. Šī novietojuma dēļ fagotistiem bieži nākas izmantot speciālas skaņas aizsargbarjeras, lai pasargātu dzirdi. Simfoniskajā orķestrī bieži tiek izmantoti trīs fagoti, kur trešais ir kontrafagots, bet mēdz būt arī četri un pieci fagoti, piemēram, G.Mālera un H. Berlioza darbos.

Baroka laikā fagots bija izteikts basa grupas instruments un visbiežāk fagota partija neatšķīrās no čellu un kontrabasu partijas, taču, sākot ar Vīnes klasiķu daiļradi, fagots iegūst solo instrumenta lomu orķestrī. Aizvien biežāk skaņdarbos parādās solo frāzes fagotam, ļoti bieži kopā ar flautu vai klarneti.

Fagota tembrālās krāsas dēļ komponisti tam ir veltījuši dažādas lomas. Tas ir vectētiņš S.Prokofjeva simfoniskajā pasakā Pēterītis un vilks, romantisks prinča stāstījuma vēstītājs N.Rimska-Korsakova simfoniskajā svītā Šeherezāde, drūmas priekšnojautas vēstnesis P.Čaikovska 6.simfonijas ievadā, visa pirmsākumu rašānās procesa tēlotājs I.Stravinska baletā Svētpavasaris.

20. gadsimta vidū un nogalē fagots bieži pildīja komiska un neveikla rakstura lomas, bet 21. gadsimtā, pateicoties tā attīstībai, tembrālajai pilnveidei un augstajam izpildītājmākslinieku tehniskajam līmenim, fagotam bieži uztic arī romantiskas lomas un virtuozas pasāžas.

Simfoniskā orķestra bilde ar atzīmētu fagotistu novietojumu
Privātuma politika